BIODEJAS regulāra (iknedēļas) praktizēšana:
- palīdz atslābināties un mazināt iekšējo stresu,
- paaugstina labizjūtas un dzīvesprieka rādītājus,
- uzlabo saskarsmes un empātijas spējas,
- paaugstina pašvērtējumu un pašcieņu,
- mazina dažādas psiholoģiskas problēmas,
- uzlabo imūnsistēmu, veselību un harmonijas sajūtu,
- palīdz izjust piepildījumu katrā dzīves mirklī – „šeit un tagad”,
- palīdz vienkārši gūt prieku!!
Biodeja ir domāta visu vecumu cilvēkiem, sievietēm un vīriešiem. Ja Tu proti staigāt, tu proti arī dejot. Dzīve ir kustība. Biodeja nav deju soļu vai konkrētas horeogrāfijas mācīšanās. Biodejas mērķis ir caur mūziku, ritmu, kustību, savstarpēju mijiedarbību un pašizpausmi iemācīties kā dzīvot laimīgi, justies labi, būt pašam un atgūt brīvību no lomām un amatiem.
Kas ir Biodeja?
Biodeja ir pasaulē pazīstama, zinātniski pierādīta veselības un psihiskās labsajūtas stāvokļa intervences un personības attīstības metode, kuru 20.gs 60os gados izveidojis antropologs un psihoterapeits Rolando Toro (1924-2010, Čīle). Tā ir pašregulējoša sistēma ar īpaši izstrādātu metodiku, kurā izmanto mūziku, aktivizējošus un relaksējošus kustību, dejas un ritmu vingrinājumus. Rolando Toro izpēte atklāja, ka cilvēkos ir piecas jomas, kuros viņi atrod piepildījumu – vitalitāte, seksualitāte, kreativitāte (radošums), afektivitāte (emocijas) un transcendence. Biodeja strādā ar visiem šiem aspektiem. Tie savstarpēji darbojas katrā nodarbībā caur plašu deju vingrinājumu klāstu un saskaņā ar grupas dalībniekiem. Biodejas pamats ir zinātnisks. Tās sistēma balstās bioloģijā, psiholoģijā un plašos antropoloģiskos pētījumos.
Biodeja nozīmē dzīves deja. Bio – dzīve – bioloģiska izcelsme – kosmoss, dzīvība. Tas ir dabīgs process – ķermenis zin labāk. Dzīves zemapziņa – dzīve ir pamatfaktors – tā ir izpausme, kas atrodas mūsu šūnās. Šūnās atrodas spēja pašregulēties un atjaunoties. Biodeja stimulē šūnu un caur to arī visu ķermeni (nervu sistēmu, endogēno sistēmu, imunitāti). Dzīves pārdzīvojums rodas iekšēji. Kosmiskā jēga nāk cilvēkā caur filoģenēzi un ģenētiku. Ģenētiskais potenciāls – DNA -ģenētiskais kods – atgādina sēkliņas ideju, viss sākas no potenciāla, kas saistīti ar filoģenēzi (vēsturiskā attīstība)– visas attīstības pieredzi.
Biodejas pamatā ir biocentriskais princips, kas nozīmē, ka ir jābūt saiknei starp audzināšanu/pedagoģiju un dzīvi, t.i., dzīves potenciāla atraisīšanu un tās spēku izpausmi. Mācīties nozīmē just. Attīstība notiek pašorganizācijas ceļā, nevis kā audzināšana no ārpuses. Realitāte nozīmē jušanu. Informācijas uzņemšana notiek caur mūsu iekšējo procesu – caur pieredzi mēs integrējam informāciju sevī.
Biodejas dvēsele ir savienot cilvēkus, attīstīt mīlestību un empātiju. Atgūt sapratni, ka dzīve ir svētums un arī bauda. Un to var izdarīt caur afektivitātes attīstīšanu. Afektivitāte ir cilvēku potenciāls, kas veido saiknes starp cilvēkiem.
Mazs bērns ir gudrs. Viņš zin ko viņš grib, jo viņā runā dabas gudrība – instinkti, kuri manifestējas emocijā, viņš ļaujas savām sajūtām, kad viņš ir priecīgs – viņš smejas, bēdīgs – raud. Bērnā ir dabas gudrība, viņš vēl nav paspējis uzcelt žogu starp emocijām un prātu. Viņš uztver pasauli caur savu pieredzi. Bērns mācās no tiem cilvēkiem, kas ir apkārt, no parauga. Bērns ir pilns ar mīlestību, laimīgumu un krativitāti. Viss kas ir nepieciešams tā ir afektivitāte – mīlestība, draudzība, altruisms – beznosacījuma mīlestība, kad viņu mīl par to, ka viņš ir, nevis par to, ko viņš dara.
Rolando Toro uzsver, ka afektivitāte ir solidaritāte un kopība mūsu sugā, tā ir aizsardzības un drošības meklēšana, tā ir arī „barība” ko sniedz maigums, glāsti un mīļi apskāvieni. Tā ir spēja dot, saņemt un sniegt mīlestību. Tas apliecina, ka afektivitātei piemīt bioloģiska izdzīvošanas sākotne.
Rolando Toro uzskata, ka emocionālais intelekts ir plašāks nekā to mēdz interpretēt un ir visu intelektu pamatā. Racionālais intelekts nav garantija pret destruktīvu uzvedību. Pēc Rolando Toro, emocionālais intelekts ir faktors, kas integrē un dod struktūru visām pārējām intelekta formām. Tikai šādi intelekts var kļūt par sirds instrumentu, intelekts ir virzīta afektivitāte. Afektivitāte ir augstākas attīstības stāvoklis, kas nav automātiski saistāms ar jūtīgumu vai grudrību. Cilvēces mīlestība, kas izpaužas rīcībā ir tieši saistīta ar visas kopības attīstības procesu. Gudri un jūtīgi cilvēki bez spējas mīlēt ir spējīgi uz neiedomājamu vardarbību.
Empātija ir kontakts. Ķermenis ir pieredzes un domāšanas orgāns. Vispirms ir jāļauj cilvēkiem būt, bez jebkādām teorijām. Vispirms ir jābūt kopā, pieredzē. Smadzenēm ir ieradums skatīt visu salīdzinājumā – labi – slikti. Biodejā mēs mācāmies pieredzi bez domāšanas. Pagātnes informācija ir noglabāta mūsu šūnās, mēs to varam apspiest, nesajust, racionāli interpretēt, taču mūsu ķermeni nevar apmānīt – ķermeņa reakcijas mums atklāj iekšējo patiesību.
Biodejas laikā mēs dodam sev izpausmi, kurai nav vārdu, izkausējot filtrus, kurus radām pārsvarā neapzināti – caur domāšanu un runāšanu. Tas ļauj nonākt kontaktā ar savām dziļākajām sajūtām, vēlmēm, instinktiem un iespējām. Šī jaunā pieredze ļauj mums ieiet savā ikdienas dzīvē ar svaigu skatījumu, atjaunotu drosmi, lai no jauna izpaustu sevi. Pamazām iemācamies iepazīt viens otru caur mūsu būtību – sirdi! Tajā atšķirības pazūd un kļūst redzams kopējais. Biodeja iedrošina izzināt sevi caur visām maņām, izdzīvot apslēptos blokus, transformējot tos caur mīlestību. Un rodas telpa tam, kas mēs patiesībā esam šeit un tagad.
Biodeja ir vieta, kur būt kopā ar citiem cilvēkiem – sajust atbalstu un pieņemšanu – sajust, ka mēs esam viena veseluma daļas. Pēc Rolando Toro – cilvēka augstākā attīstības pakāpe ir ētiska apziņa, izpratne par to, ka esot kopā ar kādu, mums ir darīšana pašiem ar sevi.
Attiecības mūsu starpā ir tās, kas palīdz attīstīties. Biodejā attiecības starp cilvēkiem veidojas atgriezeniskajā saitē – caur atspoguļošanu, kas nozīmē būt jūtīgam pret to, kas notiek apkārt. Pamanīt otra cilvēka signālus, kas parāda kontakta pieļaujamās robežas. Atpazīšana notiek tikai caur mijiedarbību:„ Mūsu identitāte atklājas tikai tad, kad klāt ir citi. … Mēs atrodam sevi otrā. Es esmu tu, tu esi es. Es iemācos mīlēt sevi mīlot otru. Es zinu sevi, kad es zinu tevi.”(Rolando Toro)
Pats drosmīgākais solis ir atbrīvošanās no ego iedomātajām prasībām un tiesībām, stereotipu uztveri un vērtējumu – tas ir labs, tas ir slikts, un ļauties mīlestības pilnai klātbūtnei. Uzticēties šim brīdim šeit un tagad. Pasaule kļūst burvīga, ja mēs nevērtējam.
Biodejas gars ir brīvības un kopības sajūta. Tā ir ģimenes sajūta plašākā nozīmē – tā ir ne tikai biodejas grupa, bet visa cilvēce, dzīvnieki, daba, visums. Tā dod spēju sajust planētu kā mājas.
