“Trusītis ir gudrs,” pārdomāti teica Pūks.
“Jā,” teica Sivēntiņš, “Trusītis ir gudrs.”
“Un viņam ir smadzenes.”
“Jā,” teica Sivēntiņš, “Trusītim ir smadzenes.”
“Es domāju,” teica Pūks, “ka tāpēc viņš neko nesaprot”. /A.A.Milns/
Neirozinātnieks, epiģenētikas un kvantu zinātnes pētnieks Joe Dispenza salīdzina stresainu smadzeņu elektrisko aktivitāti ar orķestra sniegumu, kur visi muzikanti spēlē slikti. Stresā prāts ir ārpus ritma, nelīdzsvarā un spēlē nepareizā tonī. Varētu teikt, ka stress ir tas, kas padara mūs “dumjus” – nespējīgus pietiekoši ātri reaģēt uz ārējās vides prasībām.
Neesmu analizējusi Trusīša stresa līmeni, bet zinātnieki norāda, ka stresa līmenis mūsdienu sabiedrībā ir ļoti augsts un bieži sasniedz hroniska stresa līmeni, kas ir galvenais iemesls daudzām veselības problēmām (kā piemēram, galvassāpēm, trauksmei, depresijai, augstam assinsspiedienam, sirds slimībām, nespējai pieņem lēmumus, enerģijas trūkumam, bezmiegam u.c.). Stress ieved mūs “izdzīvošanas”režīmā, pastiprināti izdalot tādus stresa hormonus kā kortizolu un adrenalīnu, kas traucē mūsu organismam efektīvi izmantot mums piemītošos dabīgos resursus, tai skaitā, spēju pašregulēties un dziedināties.
Mūsdienu ikdienas steiga, ātrā tehnoloģiju attīstība ir ierāvusi mūs virpulī, kur laika trūkuma spiediens ir īpaši augsts, un jo ātrāk un efektīvāk mēs cenšamies kustēties un darboties, piespiežot sevi sasniegt jaunus un jaunus rezultātus, mēs vienmēr atpaliekam un beigu beigās bieži jūtamies kā “vāvere ritenī”, no kuras nav iespējas izsprukt. Mēs pazaudējam spēju priecāties par ikdienas lietām un lielāko daļu ikdienas aktivitāšu (un diemžēl arī rūpes par saviem mīļajiem) uztveram kā pienākumu, apgrūtinājumu. Mēs zaudējam dzīvesprieku un labizjūtu, un mēģinam to atgūt ar vīna glāzi, iepirkšanās lēkmi, antidepresanta vai miega zāļu tableti, pārmērīgu strādāšanu un dzīšanos pēc kādu noteiktu rezultātu sasniegšanas (kas iespējams ļaus mums justies labāk). Mēs ticam, ka tad kad mēs sasniegsim mērķi, mēs jutīsimies labāk. Tas atgādina vecu joku par uzrakstu uz bāra sienas “Rītdien alus bez maksas”. Tikai problēma ir tā, ka “rītdiena” nekad nepienāk.
Esmu pilnībā izdzīvojusi stresa virpuļa ietekmi uz manu veselību, attiecībām, spēju darboties un spēju dzīvot tā kā to vēlētos – ar prieku, ar radošu iedvesmu, katra mirkļa izbaudīšanu un veselīgu nogurumu dienas beigās, kurš piepildīts ar apmierinājumu par izbaudīto dienas laikā un veselīgu miegu. Un galvenais pagrieziena punkts manā dzīvē bija mirklis, kad jutos tik slikti, ka nekam vairs nebija nozīmes – ne mīļajiem, ne darbam – tikai vēlmei justies labi savā ķermenī – bez sāpēm, trauksmes, bailēm par notiekošo, vēlmei atbrīvoties no sajūtas, ka prāts atrodas uz sabrukšanas robežas.
Mans meklējumu un atvesaļošanās ceļš sākās ar psiholoģijas un psihoterapijas studijām, kurās galvenokārt fokusējos uz spēju atgūt savus resursus dabīgā ceļā. Biodanza metodes apguve un praktizēšana atstāja vislielāko iespaidu uz manu veselību un izaugsmi.
Biodanza metodes viens no galvenajiem mērķiem ir atjaunot dabīgo ķermeņa pašregulācijas spēju un dabīgo potenciālu veicināšanu.
Daudzi garīgās un arī fiziskās veselības speciālisti tic, ka ja mēs ar savām dzīves izvēlēm, pieredzi un darbību varam saslimt, mūsos ir arī spēks pieņemt dzīves lēmumus, kas palīdz mums atgūt savu veselību.
Dabā visam ir nozīme un nekas nav nejauši. Droši vien arī tas, ka abas smadzeņu puslodes ir vienādas, nozīmē, ka daba ir paredzējusi tās izmantot 50% – 50%. Mūsdienu zinātnieki uzsver, ka mēs visdrīzāk izmantojam aptuveni 10% labo puslodi un 90% – kreiso puslodi.
Kreisās puslode pamatā atbild par pagātni un nākotni, pārdomājot gūto pieredzi un plānojot nākotni. Tā atbild par valodu, kritisko domāšanu, analītisko prātu, matemātiku, utml. Tā rūpējas par visām aktivitātēm, kas padara mūs par funkcionējošiem pieaugušiem cilvēkiem.
Vairākums no mums trenē kreiso smadzeņu puslodi nepārtraukti un noslogo to ar sekojošām komandām: domā! => veic darbību! => sasniedz rezultātu! => gūsti labumu! => esi laimīgs nākotnē!. Īpaši to dara aizņemti cilvēki ar augstiem sasniegumiem.
Mūsu kreisā puslode pārsvarā ir pārāk aktīva. Mēs trenējam to būt pārāk modrai, kā rezultātā tā tur mūs mūsu pagātnes un nākotnes slazdā un samazina mūsu spēju būt tagadnē “ŠEIT un TAGAD”. Pārslogotā kreisā puslode aktivizē mūsu ķermenī pagātnes notikumu un raižu par nākotnes scenārijiem iedarbību, tādējādi nepārtraukti ierosinot stresa mehānismus, kas pārslogo mūsu nervu sistēmu, imūno sistēmu.
Joe Dispenza (neirozinātnes, epiģenētikas un kvantu fizikas pētnieks) norāda, ka ja mēs fokusējamies uz nevēlamo pagātni vai draudošo nākotni, tas nozīmē, ka mēs pārsvarā dzīvojam izdzīvošanas režīmā. Un nav svarīgi vai mēs esam pārņemti ar savu veselību (ķermeņa izdzīvošana), mājokļa iegādes aizdevuma nomaksu (izdzīvošanas vajadzība pēc drošas dzīves vietas), vai arī mums nepietiek laika, lai izdarītu to, kas ir nepieciešams izdzīvošanai, mēs atrodamies prāta “izdzīvošanas” stāvoklī, nevis līdzsvarotā radošā prāta stāvoklī. Šajā “izdzīvošanas” stāvoklī mēs tiekam izsisti no bioķīmiskā līdzsvara un, nepārtraukti tam atkārtojoties, šis bioķīmiskā nelīdzsvara stāvoklis ķļūst par normu.
Un tieši hroniskais stress ir atbildīgs par mūsu veselības problēmām un padara mūs “dumjus”. Joe Dispenza norāda, ka mūsdienās stresa “cīnīties vai bēgt” mehānisms ir kļuvis par traucēkli. Tas nepalīdz mūsu attīstībai, izaugsmei un veselībai.
Tajā pašā laikā labā smadzeņu puslode ir tuvu atrofijai.
Labā puslode atbild par intuīciju, iedvesmu, radošumu, mūziku un saikni ar citiem. Tā ir atbildīga par radošiem risinājumiem un inovatīvām pieejām. Tā atbild par tagadni – “ŠEIT un TAGAD”. Tā atbild par apzinātību. Kreisā puslode atdala mūs no citiem, labā puslode – savieno.
Prāts strādā harmoniski tad, kad mēs atrodamies saskaņotos, sinhronizētos un integrētos stāvokļos.
Saskaņotas smadzenes rada telpu dziedināšanai, norāda neirozinātnieks Joe Dispenza.
Ir dažādi veidi kā veicināt saskaņotus un integrētus stāvokļus, un Biodanza metodes praktizēšanair viens no tiem.
Biodanza ir personības attīstības un integrācijas sistēma, kurā mēs integrējam prātu, sajūtas/emocijas ar darbību. Es esmu tas, ko es domāju, ko es jūtu un ko es daru. Biodanza ir tehnika, kas ir veidota tā, lai veicinātu organisma dabīgu pašregulāciju. Tā ierosina pozitīvus emocionālus stāvokļus, lai samazinātu stresa stāvokļus, ierosinot prāta de-aktivizāciju un visa organisma relaksāciju. Mēs “restartējam senās smadzenes”, pastiprinam labo smadzeņu puslodi un veicinam saikni/ mijiedarbību starp labo un kreiso smadzeņu puslodēm.
Biodanza metodes viens no mērķiem ir pastiprināt mūsu dabīgā potenciāla aktivizēšanu. Tā ir pārdzīvojumu metode, kuras mērķis ir veicināt tādu bioķīmisko procesu ierosināšanu, kas palīdz mums justies labāk, harmoniskāk.
Deju vispār var uzskatīt arī par autoregulācijas ārējo sistēmu, kas sekmē psihobioloģisko un garīgo veselību. Tā iedarbina ar atlīdzību saistītos neirotransmiteru izdalīšanos, ieskaitot endorfīnus un opioīdus, kā arī veicina imūndarbību, uzlabo kaloriju līdzsvaru, muskuļu tonusu un kardivaskulāro veselību.
Papildus tam, dejošana sniedz psihoemocionālās prasmes, uzlabo pašapziņu un paaugstina pašnovērtējumu.
Dejas izcelsmes izpēte norāda, ka deja ir svarīga cilvēku uzvedība kopš mūsdienu cilvēces pirmsākumiem, un norāda uz 6 dejas pozitīviem efektiem un dejas funcijām :
= Dejošana var ierosināt indivīdā plūsmas stāvokli (FLOW), kas palīdz koncentrēt prātu un ķermeņa bioloģiskās sistēmas viendabīgā saskaņotā stāvoklī. Prāta fokusēšana uz vienu aktivitāti ir labvēlīga pēc sensorām pārstimulācijas situācijām, informācijas pārslodzēm, stresa, nemiera un tikai-baudījuma aktivitātēm. Lai arī tikai-baudījuma aktivitātes var pilnībā mūs absorbēt, tās arī izraisa haotiskus iekšējos stāvokļus (kā piemēram, atkarību un alkas, atkārtojošos dienas sapņošanu (depresīvu, agresīvu, un obsesīvu), nemieru un vientulības izjūtu. Plūsmas stāvokļi darbojas pretī šiem stresa stāvokļiem.
Iesaistīšanās dejā fokusē prāta un ķermeņa sistēmas vienā domu gājienā un tādējādi var būt arī veids kā trenēt spēju fokusēt uzmanību.
PLŪSMA ir izplešanās process, kas pārsniedz domājošā prāta robežas.
= Deja ir spēcīgs pamatu emociju izraisītājs. Cilvēku emocionālā sistēma ir ļoti kompleksa. Katrai emocijai ir kompleksa neirokognitīva un hormonāla izpausme. Šīs sitēmas jūtīgums pret ārējiem stimuliem un tās elastīgums ļauj mums adaptēties un izdzīvot nepārtraukti mainīgās vidēs un ātri reaģēt uz jebkādām kompleksas situācijas prasībām. Tāpat kā ar jebkuru citu ķermeņa sistēmu (piemēram, gremošanas un muskuļu), arī afektīvo ķermeņa sistēmu ir jāizmanto. Tad kad pamata vajadzības organisma izdzīvošanai (barība, ūdens u.c.) ir apmierinātas, ir jāapmierina arī augstākas emocionālās vajadzības (kuras ir saistītas ar noteiktiem bioķīmiskiem procesiem). Tas var notikt caur dejošanu.
= Deja aktivizē iztēle un caur to var ierosināt kompleksas emocionālas pieredzes
= Dejai piemīt komunikācijas funkcija. Mēs saprotam cittas personas deju caur atspoguļošanas mehānismiem, caur kuriem mēs saprotam viens otra ikdienas darbību un emocijas. Šos atspoguļošanas mehānismus ir iespējams trenēt. Tas norāda dejas potenciālu uz cilvēka afektīvā jūtīguma attīstību starppersonu komunikācijā.
= Personas emocionālās izpausmes un sejas un ķermeņa kustības var būt iekšējo ķermenisko un afektīvo stāvokļu un nodomu rādītāji. Veids kā persona spontāni kustas telpā, muskuļu kustības un sejas izpausmes ir autentiskas personas iekšējo (emocionālo) stāvokļu un nodomu izpausmes. Dejošana 1) veicina sava ķermeņa apzinātību, telpas un savu kustību uztveri; veicina sava ķermeņa iekšējo procesu apzinātību un tā „kā es jūtos”; kā arī veicina ārējo stimulu uztveres jūtīgumu; 2) veicina afektīvo stāvokļu apzinātību; 3) veicina motivācijas un nodomu apzinātību. Deja ir arī katarses un tikšanas galā ar stresu līdzeklis.
=Sociālā saliedētība. Tā ir antropoloģiskajā literatūrā visbiežāk aprakstītā dejas funkcija. Dejas tiek izmantotas sabiedrības līmenī, lai veicinātu saikni sociālās grupas ietvaros, lai atrisinātu sociālās problēmas saistītas ar agresiju un nodrošināt platformu starppersonu konfliktu novirzīšanai sabiedrības labā. Neirozinātnieki un uzvedības pētnieki norāda uz sekojošiem mehānismiem, kas ir saistīti ar dejas ietekmi uz sociālo saliedēšanos:
1) oksitocīna un prolaktīna sekrēcija, kas veicina apmierinātības izjūtas rašanos. Dejošana, sinhrona kustēšanās kopā un sadarbošanās veicina oksitocīna un prolaktīna hormonu sekrēciju, kas rada labvēlīgu ietekmi uz organisma labizjūtu.
2) sociālo pieskārienu mehānismi. Sociāli pieskārieni, glāsti, apskāvieni un kustēšanās kopā stimulē specifiskus receptorus ādā – CT šūnas, kas iesaista limbiskās smadzenes, kuras kontrolē oksitocīna izdali, homeostāzi – organisma funkciju regulēšanu, kas sekmē stabilu un relatīvi konstantu iekšējās vides uzturēšanu. Dejošana kopā veicina šos afektīvo pieskārienu procesus. Tā var arī ierosināt serotanīna un dopamīna izdalīšanos. Seratonīns ir saistīts ar savas vērtības izjūtu, pateicības, piederības, veseluma izjūtu. Savukārt dopamīns visvairāk ir saistīts ar smadzeņu „atlīdzības un baudīšanas” sistēmu.
Abi mehānismi ir cieši saistīti ar cilvēku sociālo smadzeņu vispārējo darbību.
Dejošana pārsvarā tiek saistīta ar horeogrāfiju, profesionāliem dejotājiem un noteiktu soļu izpildi. Tāpēc bieži daudzi cilvēki nedejo. Savukārt dejas izpētes speciālisti norāda, ka mūsos visos ir iedzimta spēja dejot un deja nav domāta tikai „ekspertiem” un uzsver, ka dejošana ir labvēlīga un svarīga darbība cilvēka sociālās, izziņas un neirobioloģiskās sistēmas stabilitātei.
Biodanza metode izmanto 4 svarīgas pieejas: kustības – deju, mūziku, emocijas un sadarbību grupā. Darbojoties vienlaicīgi šie faktori ļauj sasniegt tūlītēju, dziļu un noturīgu efektu. Metodes mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, mazināt ikdienas stresu, nonākt pie fiziskas un emocionālas labizjūtas un atjaunot pamatuzticēšanās izjūtu pasaulei. Tā ir piemērota visu vecumu cilvēkiem – ikvienam, kurš vēlas dzīvot un justies labāk un veselīgāk savā dzīvē.
Metodes idejas autors ir Čīles zinātnieks, psihologs un antropologs Rolando Toro Araneda (1924–2010). Darbojoties Santjago Katoļu universitātes Medicīnas fakultātes Antropoloģiskās medicīnas centrā un Santjago psihiatriskās klīnikas pētniecības institūtā, viņš pētīja garīgo slimību neiroloģiskos aspektus un 1960tajos gados sāka izstrādāt dziļāku un universālāku garīgās veselības ideju – Biodanza teorētisko modeli, kurā ir integrētas mūsdienās atzītas nozīmīgas zinātniskas atziņas, tajā skaitā, neiropsihoimunoloģijā, kas pēta hormonālo, nervu un imūnsistēmas mijiedarbību. Toro veiktajos pētījumos centrālais koncepts ir cilvēka identitāte visā tās veselumā. R.Toro saņēmis goda profesora nosaukumu Buenosairesas Atklātajā Amerikas universitātē. Viņš ir ticis nominēts Nobela Miera prēmijai par Biodanza ideju un tās attīstīšanu pasaulē. Biodanza šobrīd tiek praktizēta vairāk kā 50 pasaules valstīs un arī Latvijā.
Saskaņā ar Biodanza teoriju, Biodanza vingrinājumi īpaši stimulē limbiski hipotalāmo sistēmu un rada endokrinoloģiskas, veģetatīvas un imunoloģiskas reakcijas caur dažādu neiromediatoru iesaisti. Tā rezultātā var sekot pieredžu un uzvedības izmaiņas, kas savukārt ietekmē ķermeni.
Lai pārbaudītu Biodanza metodes iedarbības efektivitāti, pasaulē un arī Latvijā ir veikti dažādi pētījumi. Īsumā par Biodanza metodes efektiem vairākos pētījumos.
Rakstā “Biodanza iedarbība uz stresa samazināšanu un labizjūtu – pētījumu kvalitātes un rezultātu apskats” M.Štuks un P.S.Tofts (Vācija, 2016) izvērtēja 13 zinātniskus pētījumus par Biodanza iedarbību saistībā ar stresa samazināšanu un labizjūtu, apkopojot pētījumos novēroto Biodanza metodes iedarbību:
• Biodanza dalībniekiem samazinājās nepacietība (ilgtermiņa) un samazinājās nespēja atgūties (īstermiņa). Nepacietība ir viena no pavadošajām izjūtām cilvēkiem, kuri jūtas “laika spiediena” ietekmē un šī izjūta ir cieši saistīta ar sirds/asinvadu slimībām.
• Palielinājās subjektīvā aktivitātes izjūta (gatavs darboties, ieinteresēts, aktīvāks, mundrāks), salīdzinot ar kontroles grupām (aerobikas grupu un jogas grupu). Biodanza grupas dalībnieki uzrādīja procentuāli vairāk simpātiskās nervu sistēmas aktivizācijas stāvokļu un mazāk stresa apspiešanas stāvokļu. Secinājums: Biodanza metode samazina stresa izraisītus pārslodzes stāvokļus un to var izmantot kā preventatīvu metodi izdegšanas fizioloģisko faktoru samazināšanai.
• Palielinājās vitalitātes, prieka un labizjūtas garastāvokļi. Palielinājās spēja aprakstīt savas pozitīvās un negatīvās izjūtas, un spēja izpaust emocijas bez kauna vai vainas izjūtas, kas netika novērots kontrolgrupās.
• Bioķīmiskajos mērījumos palielinājās imūnglobulīna rādītāji IgA, kas pēc pētnieku viedokļa saistīts ar uzlabotām spējām izpaust savas emocijas. Imūnsistēma darbojas efektīvāk, ja mazinās nepieciešamība apspiest emocijas.
Latvijā veiktā pētījuma “Stresa rādītāju un ar darba vidi saistītu uzvedības un pieredzes paternu (AVEM) izmaiņas skolotāju Biodejas intervences grupā” (A.Raikova, G.Svence & M.Stueck, 2016) būtiskākie secinājumi:
• Pēc 10 Biodanza nodarbībām skolotājiem samazinājās “Gatavība strādāt līdz izsīkumam” rādītājs, salīdzinājumā ar skolotājiem, kuri nepiedalījās nodarbībās. “Gatavība strādāt līdz izsīkumam” ir vēlme pārtērēt personīgo enerģiju, pildot izvirzītos darba pienākumus. Iesaistīšanās darbā ir pozitīva pieredze pati par sevi, un ir saistīta ar labizjūtu. Taču pārmērīga pārņemtība darbā veicina izdegšanu. Tātad, rezultāti norāda, ka Biodanza darbojas kā aizsargājošs faktors pret pārmērīgu strādāšanu un izdegšanu darbā.
• Biodanza nodarbību ietekmē skolotājiem palielinājās “Distancēšanās spēju” rādītāji un pieauga spēja emocionāli atgūties no darba situācijām. Vairākās darba psiholoģijas teorijās spēja distancēties (vai atveseļošanās spēja) tiek uzskatīta par nozīmīgu faktoru, kas ļauj cilvēkiem tikt galā ar darbu saistīto stresu, veselību atbalstošos veidos. Spēja distancēties veido emocionālo noturību un uzlabo spēju emocionāli atgūties no stresa situācijām.
Pētījumā “Biodanza ietekme uz stresu, depresiju un miega kvalitāti universitātes studentiem”, kas tika veikts Almerijas Universitātes Veselības zinātņu fakultātē Spānijā, Biodanzas metode tika atzīta, kā efektīva stresa vadības stratēģija jauniešiem. Kopumā pētījumā piedalījās 121 students ar stresa traucējumiem, no kuriem, puse bija Eksperimenta grupa un četras nedēļas 1 reizi nedēļā apmeklēja 90 minūtes garu Biodanza nodarbību. Savukārt otra puse – Kontroles grupa nepiedalījās nodarbībās. Pirms un pēc nodarbībām abām grupām tika novērtēti depresijas, stresa un miega kvalitātes rādītāji. Rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgas izmaiņas stresa un depresijas rādītājos un tika secināts, ka Biodanza metode ir efektīve stresa vadības stratēģija jauniešiem.
“Viss, kas mums ir nepieciešams, ir jau mūsos! Mēs iedarbojamies uz to, kas mūsos jau ir un izceļam to ārā!” /Rolando Toro, Biodanza metodes pamatlicējs/.
Biodanza nodarbībā mēs aktivizējam sevī esošos resursus, savienojamies ar savām sajūtām, un emocijām, pieņemot tās tieši tādas, kādas tās ir “ŠEIT un TAGAD”. Caur nodarbībā piedzīvoto pārdzīvojumu notiek savienošanās ar racionālo prātu, kas sekmē dziedināšanu un palīdz atgūt dzīves enerģiju un labizjūtu, rada prieku un viegluma izjūtu!
Kad prāts ir integrēts ar sajūtām un darbību tas atrodas saskaņotā stāvoklī, kas rada mūsos veseluma stāvokli.
Nāc un iedejo savas smadzenes saskaņotības stāvoklī 🙂
Par nodarbībām var uzzināt vairāk šeit http://www.biodanza-vineta.lv/kalendars/
Rakstā izmantotā literatūra:
1) Dr. Joe Dispenza “Breaking the Habit of Being Yourself” 2012
2) Christensen J.F., Cela-Conde C.J., & Gomila A. “Not all about sex: neural and behavioural functions of human dance”. Ann. N.Y. Acad. Sci. ISSN 0077-8923, 2017
3) Biodanza metodes apmācību materiāli.
